
逐詞逐句對照有聲電子書
S11-9 東排灣語 第九階 學習手冊
paseljavak
分享
去
vaik
[虛]
a
打獵
qemaljup
[虛]
a
我們的
tja
長者
vavulungan ,
會把
qau
[虛]
sa
分享
sipaseljavak
[虛]
tua
同部落族人
sikataqaljan
和
katua
朋友們
qalialian
[虛]
a
獵獲物
qinaljupan . |
我們的長者去打獵,會把獵物分享給同部落族人和朋友們。 |
如果
nu
前來
mangetjez
[虛]
a
朋友們
mara qali
[虛]
a
遊訪
kivala
[虛]
a
從
kemasi
遠方
cadja ,
拿出來
sipatjekacauan
[虛]
tua
最好吃的
tjaljasanguaqan
[虛]
a
食物
kakanen . |
來自遠方來的朋友來拜訪,主家人會把最好吃的食物拿出來。 |
[虛]
nu
祭儀
palisi
[虛]
tua
部落
qinaljan ,
有人
izua
在舂打
maisuisu
[虛]
tua
麻糬
qavay ,
有人
izua
釀酒
venauaua ,
有人
izua
在宰殺
cemuljuculju
[虛]
tua
豬
qacang . |
部落舉行祭儀,有人舂打麻糬,有人釀酒,有人宰豬。 |
這樣
namayatucu
[虛]
a
我們的生活
nia sikakudanan
習慣的
tinavak
[虛]
a
來自
kemasi
傳統
vavulung . |
這樣的生活是來自我們傳統的習慣。 |
kai nua vavulungan
老人的話
常說
rukiljavaran
[虛]
a
老人
vavulungan
[虛]
tu , “
[虛]
nu
鳴叫
zemaing
[虛]
a
蛙
ceqer ,
會
uri
降雨
qemudjalj ;
[虛]
nu
啼叫
zemaing
[虛]
a
老鷹
tjakanga
會
uri
天晴
qemadaw . ”
說
aya . |
老人常說:「蛙鳴降雨,鷹啼天晴」的諺語。 |
那麼
saka
[虛]
a
意思
padjaljian
[虛]
na
這
aicu
[虛]
a
話
kai , |
那麼這句話的意思是, |
如果
nu
傍晚時
masulesulem
[虛]
sa
[虛]
tje
聽見
langda
[虛]
tu
鳴
zemaing
[虛]
a
蛙
ceqer ,
應該
tjara
將會
uri
下雨
qemudjalj
[虛]
nu
隔天
katiyatiyaw ; |
如果傍晚時聽見蛙鳴,那麼隔天應該會下雨; |
如果
nu
早晨時
kadjamadjaman
[虛]
sa
[虛]
tje
聽見
langda
[虛]
tu
啼叫
zemaing
[虛]
a
老鷹
tjakanga ,
應該
tjara
將會
uri
天晴
macenglaw
[虛]
a
日
qadav
今
tucu . |
如果早晨時聽見老鷹啼叫,那麼今天一定天晴。 |
這
aicu
[虛]
a
知識
kineljangan
從
nakemasi
古老
mamiling
[虛]
nua
[虛]
tja
我們的
vuvu
[虛]
a
累積的
tineveteveljan
[虛]
tua
經驗
sineljavakan . |
這種知識是祖先從古代累積的經驗。 |
或許
palemek
[虛]
tu
不是
inika
成事實的
ma paqulid ,
但是
ljakua
[虛]
nu
通常
remaketj
準確的
mapasusuangata . |
偶爾難免會有失真,但是通常是準確的。 |
kulalu
笛子
今天
tucu ,
有教
natemulu
[虛]
ti
老師
sinsi
我們
tjanuamen
[虛]
tu
製作
malang
[虛]
tua
笛子
kulalu . |
今天,老師教我們製作笛子。 |
什麼
anema “
笛子
kulalu ”
我們要怎麼說呢
nu ayatjen ? |
什麼是「笛子」呢? |
發明
qinati
我們的
nua
[虛]
tja
祖先
vuvu
那
azua
[虛]
tu
吹奏
sipazaing
[虛]
tua
歌曲
senay ,
節
picul
的
na
竹子
qau
[虛]
a
做成
sinisanaya . |
它是我們祖先發明的,吹奏歌曲用,是用竹子做成的。 |
什麼時候
nungida
[虛]
saka
可以
nanguaq
[虛]
a
吹奏笛子
pakulalu
[虛]
itjen ? |
什麼時候我們可以吹奏笛子呢? |
[虛]
ljaki
何時
nungida
沒有
inika
關係;怎樣
makuda
[虛]
a
吹奏笛子
pakulalu . |
何時吹奏笛子都沒關係。 |
尤其
kusiayanga
[虛]
nu
閒暇
kisiazanga
我們
itjen
[虛]
tua
事務
sengsengan
[虛]
i
田園
vavua
會
uri
最為
tjalja
好的
nanguaqan . |
尤其農閒的時候會更好。 |
但是
ljakua
如果
nu
有
izua
過世
macay
[虛]
tua
親戚
kasusu
不能
maya
吹笛
pakulalu ,
否則
ininuaya
觸犯
sepasaliu
我們
itjen
[虛]
tua
[虛]
tja
禁忌
palisian . |
但是如果有親戚過世就不能吹奏,否則會觸犯禁忌。 |
nia qinaljan
我們的部落
我們的部落
a nia qinaljan
有
uzai
[虛]
a “
竹屋
qau a tapaw ” ,
有
uzai
[虛]
a
穀倉
kuvkuv
和
katua
瞭望台
ljaljizavan . |
我們的部落有竹屋、穀倉和瞭望台。 |
那
azua “
竹屋
qau a tapaw ” ,
能讓
makaya
[虛]
tu
我們
tja
[虛]
sika
遮風
kitaljipan
[虛]
katua
和
tja
我們
sika
遮陽
kililjingan . |
那竹屋,能讓我們避風雨遮日曬。 |
那
azua
穀倉
kuvkuv ,
存放的地方
papizuan
[虛]
tua
糧食
tjukez
[虛]
a
[虛]
mara
食材
kakesain ,
以
ulja
防止
sikaqeceng
[虛]
nua
老鼠
kulavaw
[虛]
tu
偷
cakaven
[虛]
a
吃
keman . |
那穀倉,用來存放糧食,以防止老鼠偷吃。 |
那
azua
瞭望台
ljaljizavan ,
設在前方
piniqayaw
[虛]
tua
部落
qinaljan
[虛]
tu
以觀望
siljizaw
[虛]
tua
動靜
sigaravagavan
[虛]
nua
敵人;陌生
qalja . |
那瞭望台,設在部落前方以觀察敵人陌生來人的動靜。 |
像
namaya
這些
taicu ,
[虛]
a
我們的
niamen
[虛]
a
排灣族
sepayuan
[虛]
a
來自
kemasi
傳統
vavulungan
[虛]
ta
建築
sisantapavan . |
這些,是我們排灣族的傳統建築。 |
situcuan a liningdjeljan
現代設施
那
azua
[虛]
i
知本(地名)
katipul
[虛]
a
地方
kadjunangan ,
[虛]
a
距離
patatideq
多少
pita
[虛]
nia
我們的部落
qinaljan
不
inika
遠處
nasepacadja . |
知本那地方,在距離部落不遠處。 |
有
izua
商店
tjiyam ,
郵局
iubingkiyuku
和
katua
醫院
biuing . |
那裡有商店、郵局和醫院。 |
可以
makaya
我們
itjen
[虛]
a
到
sema
商店
tiyam
[虛]
a
買
veneli
[虛]
tua
東西
nanemanemanga . |
我們可以到商店買東西。 |
可以
maqati
也
uta
我們
itjen
[虛]
a
到
sema
郵局
iubingkiyuku
[虛]
a
存
zemululj
[虛]
ta
錢
pakiyaw ,
領取,拿
malap
[虛]
ta
錢
pakiyaw
和
katua
寄送
pakacu
[虛]
tua
信
tigami . |
我們也可以到郵局存錢,領錢和寄信。 |
如果
nu
生病時
saqetju
我們
itjen
還可以
makayanan
[虛]
a
到
sema
病院
biuing
[虛]
a
看診
pakiqenetj
給
tua
醫生
kuisang . |
我們生病時還可以到醫院請醫生看病。 |
這些種種
azazicu
[虛]
a
現代
situcuan
[虛]
a
所設施的
liningdjengedjeljan ,
[虛]
uri
我們
tja
使方便
sikasarenguaq
的
na
[虛]
tja
生活
sikavaljutan . |
這些種種現代設施,會讓我們的生活更方便。 |
makalizulizuk a kacalisian
都市原住民
我們
timitja
全部
amapuljat
在
i
台灣
taiwan
的人
acaucau ,
[虛]
nu
比較
pasasupuin
漢人
apairang
與
katua
原住民
kacalisian .
[虛]
nu
100人中
maljetaiday
漢人
apairang
約
uri
有2人
izua pimadrusa
而已
sakamaya
原住民
akacalisian . |
比較漢人與原住民在台灣的總人口數,一百人中只有兩人是原住民。 |
大約
tjara
有
izua
一半的
sepapamaw
[虛]
a
原住民
kacalisian
[虛]
a
住在
nakemaizua
[虛]
ta
部落
qinaljan
在
i
山上
gadu . |
大約有一半的原住民住在山上的部落。 |
那
azua
其他
zuma
[虛]
a
一半
papamaw
[虛]
a
原住民
kacalisian
居住在平地
makalizulizukanga
全部
mapuljat . |
那其他(另一半)的原住民已經住在平地的都市。 |
較多
tjaliyaw
[虛]
a
工作機會
kasengsenganan
在
i
平地上
lizuk
比較
tua
在
i
山上
gadu ,
所以
djaljepan
[虛]
tu
很多人
natjuruvu
[虛]
a
吸引
marakac
[虛]
ta
年輕人
maqacuvucuvung
到
sema
平地
lizuk . |
都市工作機會比山上部落多,所以吸引很多年輕人到平地去。 |
定居
namineseganga
他們
tiamadju
[虛]
a
已經
kemaizua
在
i
平地
lizuk
又
saka
工作
masengsengseng
,
,
結婚
puvaljaw
又
saka
生子
pualjakanga
.
. |
他們定居在平地(都市)工作、結婚又已生子。 |
所以
mavan
[虛]
nu
已有許多
sikatjuruvuanga
現在
tucu
[虛]
nua
[虛]
tja
我們的小孩
kakedrian
[虛]
a
原住民
payuan
出生
sinipualjak
在
i
平地
lizuk
到
patju
長大
meqaca . |
所以現在已有許多原住民小孩在平地(都市)出生到長大。 |
masalut
收穫祭
每
ljemita
[虛]
tua
年
cavilj
[虛]
nu
有
itua
八月
kemalje alu
到
patju
九月
kemalje siva
月
qiljas
收穫祭
masalut
[虛]
a
我們的
nia
部落
qinaljan . |
每年八、九月間,我們的部落會舉辦收穫祭。 |
這是
aicu
[虛]
a
日子
qadav
特別重要
sinupazangal
[虛]
nua
[虛]
nia
部落
qinaljan ,
也是
saka
團聚的時候
sinikatevetevelj
[虛]
nua
每個
tjara
家庭
kinacemekemekeljan . |
這是我們部落特別重要的日子,也是每個家庭團聚的時候。 |
集合
maqepu
[虛]
a
大家
mapuljat
在
i
跳舞場
zaziyanan ,
[虛]
sa
跳舞
kasenay
又
sa
唱歌
ziyan
來
tu
慶祝
sikalevan
[虛]
a
收穫祭
masalut
[虛]
tua
豐收
kinapulami . |
大家集合在跳舞場上,唱歌又跳舞來慶祝豐收。 |
今
tucu
[虛]
a
年
cavilj
回家
natjumaq
是
ti
叔叔
kama
[虛]
i
(男子名)
Drangadrang
及
katua
家人
kinacemekeljan
[虛]
a
全
mapuljat ,
[虛]
saka
搭飛機
namakahikuki
[虛]
a
從
kemasi
台北
Taipaq . |
今年叔叔Rangadrang及全家人,從台北搭飛機回來。 |
這樣
mayatucu
[虛]
a
說
qivu
[虛]
ti
哥哥
kaka
[虛]
i
(人名)
Cingul , “
[虛]
a
我們
tiamen
在
i
台北
Taipaq
[虛]
a
我們的
nia
最
tjalja
懷念
sepakinemneman ,
就是
mavan
[虛]
a
收穫祭
masalut
的
nua
我們的
tja
家鄉
qinaljan . ” |
哥哥Cingul說:「我們在台北,最懷念的,就是家鄉的收穫祭。」 |
patjavang tua tja sevalitan
祭祖
我們的部落
a nia qinaljan
有
uzai
[虛]
a “
祖靈屋
umaq na sevalitan ”
[虛]
a
[虛]
matja
一間
ita
[虛]
tu
祭祀所
papalisian
做
tua
我們的
nia
祖靈
kinavuvuan . |
我們的部落有一間祖靈屋是用來祭祖的。 |
如有
nu
祭祖時
palisi
我們
amen
那個
tuazua “
祖靈屋
umaq na sevalitan ” ,
擺上
patjavangan
[虛]
tua
芋頭
vasa ,
檳榔
saviki ,
酒
vawa
和
katua
肉
vutjulj
門口
pipaljing . |
祭祖時我們會在祖靈屋門口擺上芋頭、檳榔、酒和肉。 |
虔誠地
napenaqulidangata
[虛]
a
祭師
parakaljay
[虛]
a
朗誦
semusu
[虛]
tua
朗誦祭詞
cemacugan ,
會
saka
招請
qaqivuin
[虛]
tu
共享
keman
[虛]
a
我們的
mara
[虛]
tja
祖靈
vuvu i makalizeng . |
祭師會虔誠地朗誦祭詞,招請祖靈共享。 |
那
a
其他
zuma
參與者
nakiqaqepuan ,
牽著
namatjatjiak
[虛]
ta
手
lima
[虛]
sa
同時
meseljaseljang
[虛]
a
吟唱
semenay
[虛]
tua
祭謠
sikaladaladan ,
[虛]
sa
跳著
kaziyan
[虛]
tua
給予靈力(氣勢)
sipapuluqeluqem
以
sa
祈求;懇請
kiqaung
[虛]
tu
保佑,眷顧
paseqeljing
[虛]
nua
祖靈
cemas . |
其他參與者,牽著手同時吟唱祭謠、跳著祭舞以祈求祖靈保佑。 |
puvaljaw
結婚
我們
timitja
[虛]
a
排灣族人
payuan ,
[虛]
nu
合而為一
matevelj
[虛]
a
男
uqaljay
和
katua
女
vavayan ,
[虛]
tu
結為
masan
一體
itanga , “
配偶
marevaljaw ”
稱
aya ,
所以
saka
當
nu
結為
masan
一家
tacekeljan
已
anga
他們
tiamadju , “
結婚
puvaljaw ”
稱
aya
我們
itjen . |
我們排灣族人講男和女二人合而為一稱之「marevaljaw」,所以男女雙方結合成為一家就是「puvaljaw」。 |
[虛]
nu
有
uzai
[虛]
a
結婚
papuvaljaw
在
i
部落
qinaljan ,
是
sinane
重視
pazangal
[虛]
a
事
pacugan
[虛]
nua
家族
kasusu
[虛]
a
整個
mapuljat . |
部落裡有人結婚,是視為整個家族的大事。 |
[虛]
a
女方
pasavavayan
和
katua
[虛]
pasa
男方
uqaljay ,
會
uri
準備
padjulu
[虛]
tua
肉
vutjulj
[虛]
na
山豬
vavui
和
katua
小米
vaqu
[虛]
a
釀酒
vinauwa ,
宴請
sipaljavak
[虛]
tua
那些
mareka
親戚
kasusu
[虛]
a
那些
mareka
朋友
qali . |
結婚雙方家族,會準備山豬肉和小米酒,宴請親友。 |
那
azua
新郎
sirakeraketj a ’uqaljay
[虛]
a
新娘
vavayan
互飲
matatekel
[虛]
ta
連杯
langalj
還要
saka
互送聘禮
marepaukuz . |
新郎和新娘要用連杯互飲,還要互送聘禮信物。 |
然後
qaw
施教
temulu
[虛]
a
長輩
matjaljaljak
給他們
tjaiamadju ,
又,再
sa
慶祝
pakaleva
和
katua
各個
mareka
賓客;村眾
tjaqaljaqaljan
為他們
tjaimadju . |
長輩會給他們訓話,然後賓客會為他們慶祝。 |
kitjaula tua kungkuan
學校畢業
今
tucu
[虛]
a
太陽
qadav
我們
nia
畢業
kitjaula
於
tua
學校
kungkuan . |
今天是我們畢業於學校的日子。 |
[虛]
na
請
qemaqivu
[虛]
tua
長輩
matjaljaljak
[虛]
a
我們
nia
學校
kungkuan
[虛]
tu
舉辦
seman
成年禮
pakicakar
為我們
tjanuamen . |
學校請長輩為我們舉辦成年禮。 |
比賽
paqaqayamen
我們
amen
[虛]
nua
長老
ramaljemaljeng
[虛]
tua
射箭
penanaq . |
長老讓我們比賽射箭。 |
那些
azua
通過
naqemacuvung
[虛]
tua
成年禮
kicakar
[虛]
a
學生
situ ,
就可以
makayanga
[虛]
a
配戴
kipu
頭飾(植物名)
ljakaraw . |
那些通過成年禮的學生,就可以配戴頭飾。 |
為我們祝福
sikainulian
我們
amen
是
nua
我們的
nia
長輩
matjaljaljak ,
[虛]
qaw
勉勵
papupiculan
我們
amen
又
sa
教導
tuluan
我們
amen
對於
tua
認真
kisamulja
[虛]
nu
工作
karakuda . |
長輩為我們祝福,勉勵並教導我們做事要認真。 |
當
nu
聽見
lemangda
我們
itjen
[虛]
tua
響聲;迴音
ljingaw
[虛]
nua
畢業
sipakitjaulaula
[虛]
a
驪歌
senay
就
saka
陸續
paljitaljitain
我們
itjen
[虛]
a
走出
ljesasaw
[虛]
tua
學校
kungkuan ,
[虛]
sa
[虛]
tje
開始
patagiljanga
邁向
djaravacanga
在
pitua
新的
naljevaquan
[虛]
a
道路
djalan
[虛]
tu
人生;生存
kinaqatian . |
當我們聽見驪歌響聲,我們就陸續走出學校,開始邁向新的人生路程。 |